IZ/S Indrāni r zemnieki un skujenieši nesaskaitāmās paaudzēs. Jo visvecākās draudžu reģistru grāmatas apliecina, ka mūsu senči ar spēcīgo uzvārdu “Ozols” tepat Skujenē vien dzimuši, dzīvojuši un strādājuši. Tie spēcīgākie zari gan kuplāki pa sievu līniju, tāpēc arī uzvārdi mainījušies, taču darba tikums paliek, un saknes jo sīksti sakņojas dzimtajā zemē.
Kopš 1988.gada saimniekojam Indrānos. Šo krūmu aizaugušo zemes pleķi ar vecu ēku drupām mūsu vecāki apmainīja pret “Līvānu” tipa māju. Miķelis Antāns bija viens no pirmajiem “Breša” zemniekiem Cēsu rajonā. Nāca gan labāki, gan sliktāki laiki, gan prieki, gan bēdas. Bet galvenais ir un paliek – darbs, zeme, ģimene.Tagad te saimniekojam mēs, “jaunie”, Margēviču saime.

Indrāni var lepoties ar to, ka viss, ko piedāvā pircējiem, ir tapis tepat uz vietas saimniecībā. No sēkliņas dobē līdz pilniem groziem pagrabā, no ogu nosēta ciņa purvā līdz virumam burciņā. Indrānos tapušas tādas receptes, kā nekur citur pasaulē – sarkanā āboliņa marmelāde, liepziedu konfektes šokolādē, viršu sīrups, kumelīšu kvass un vēl, un vēl. Saimniekojam un ražojam bioloģiski. Daudziem gads no abiem galiem balts, pa vidu zaļš. Mums Indrānos tas ir zaļš viscaur. Un gadu no gada!