Vasarā te plešas griķu lauki, raibiem ziediem nozied zirņi, smagas vārpas briedina kvieši, rudzi un mieži. Ap „Kaņepītēm” plešas tas īpašais plašums – tāds, par kuru saka, ka ir kur domai ieskrieties. Doma te ieskrējusies bioloģiskās graudkopības virzienā, nu jau daudzus gadus audzējot un ražojot miltus, auzu pārslas, griķus un zirņus.

«Kocēnu novadā, netālu no teikām apvītā Zilākalna atrodas bioloģiskā zemnieku saimniecība»Kaņepītes», kurā DITA un GUNTARS ANTONIJI ar ģimeni apsaimnieko vairāk nekā 200 ha aramzemes. Saimniecība dibināta 1992. gadā, un gandrīz pēdējos 15 gadus tā ir bioloģiski sertificēta. Kā stāsta saimnieki, «Kaņepīšu» tīrumos nekad nav lietoti ķīmiskie augu aizsardzības līdzekļi vai mākslīgais mēslojums. Ar šādu pārliecību arī dzīvo, jo saimniekošanas pieredze rāda, ka pārdomāta bioloģiskā lauksaimniecība nenoplicina zemi un ir ilgtspējīgāka. Šādi saimniekojot, ražas ir ievērojami zemākas nekā konvencionālajos laukos, bet kvalitatīvs produkts maksā vairāk, un pārdošanas cena ir augstāka. 

Bioloģiski saimnieko jau daudzus gadus un joprojām mācās to darīt. Īstā skola jau esot tik uz lauka. Daba izmāca un pati ierāda to prasmi. Pēc lietainas vasaras auzu pārslu putra brokastīs garšos mazliet citādāk nekā pēc tādas, kurā saule lutinājusi graudus teju ik dienu. Maize, cepta no graudiem, kas novākti pēc nedēļu ilgušām lietavām, nebūs tik mīksta un gaisīga kā tāda, kas cepta ar pirms lietus nokultiem kviešiem.