Gaļa kā svarīgs uztura elements
Gaļa ir svarīgs uztura elements. Mūsdienās ir daudz dažādu ēšanas paradumu piekritēji: sākot no svaigēdājiem, vegāni, veģetāriešiem, keto un citu diētu piekritēji. Šoreiz vēlamies pievērst uzmanību gaļai, gaļas lietošanai uzturā un atbildēsim uz jautājumu “Kāpēc gaļā jāēd?”
Gaļa- kādēļ tā ir vajadzīga?
Gaļa satur olbaltumvielas, kas ir viena no galvenajām uzturvielām, kas nepieciešamas cilvēka dzīvības uzturēšanai, tās vajadzīgas organisma uzturēšanai un būvēšanai. Olbaltumvielas organismam ir jāsaņem ar ēdienu katru dienu, jo organismā neveidojas to uzkrājumi. Olbaltumvielu daudzums ir atkarīgs no produktu olbaltumvielu vērtības jeb aminoskābju sastāva, kas nosaka olbaltumvielu struktūru un funkciju, tāpēc svarīgi, lai galveno pārtikas olbaltumvielu daļu veidotu dzīvnieku valsts olbaltumvielas un tieši olas, liesa cūkgaļa, jēra, liellopu, putnu gaļa, zivis. Pareizi un noderīgi ir veidot savu dienas ēdiena patēriņu tā, lai viena ceturtā būtu dzīvnieku valsts izcelsmes produkti un pārējās trīs ceturtdaļas – augu valsts produkti.Gaļu uzskata par vienu no pilnvērtīgākajiem pārtikas produktiem, kas veicina muskuļu šķiedru augšanu, nodrošina organismu ar spēku un dzīvības enerģiju.
Gaļa un tās sastāvs
Gaļa satur aptuveni vienu ceturto daļu, bet pārējais ūdens, tauki un minerālvielas. Jo treknāka gaļa, jo mazāk tajā ir olbaltumvielu, un otrādi. Neaizstājamās aminoskābes, ko satur gaļas olbaltumvielas, ir cilvēkam atbilstošā samērā. Gaļā ir maz ogļhidrātu, tā satur glikoigēnu (polisaharīds, kas sastāv no glikozes molekulām un atrodas visās cilvēka šūnās. Cilvēkam glikogēns galvenokārt veidojas un uzkrājas aknu šūnās un muskuļos. Glikogēns kalpo par enerģijas rezervēm. Lielākās enerģijas rezerves ir taukaudos esošie tauki, bet glikogēns ir svarīgākais no enerģijas rezervēm izmantotajiem ogļhidrātiem dzīvniekiem. Muskuļos esošais glikogēns tiek pārveidots par glikozi un izmantots turpat, savukārt noārdītais glikogēns aknās tiek glikozes veidā transportēts uz jebkuru orgānu ķermenī). Tas lielākā mērā atrodas savvaļas dzīvnieku gaļā, tātad arī bioloģiskajās saimniecībās audzētā gaļā.
Kāpēc jāēd gaļa?
Bioloģiskajā gaļā atrodas daudz vairāk minerālu nekā citā gaļā un it īpaši daudz dzelzs. Organisms ļoti labi uzņem bio (bioloģisku) liellopu gaļu jeb sarkanās gaļas dzelzi, kas nepieciešams asins un hemoglobīna veidošanai. Tieši tāpēc uzskata, ka cilvēkam sarkanā gaļa jālieto uzturā vismaz divas trīs reizes nedēļā. Nepieciešamā dzelzs daudzuma saņemšanai pietiek ar nieka 50 gramiem gaļas vienā ēdienreizē. Gaļā tāpat ir B grupas vitamīni. Par visnozīmīgāko un visderīgāko asinsritei tiek uzskatīts B12 vitamīns, bet treknākā gaļā ir arī A vitamīns, kam piemīt spēja izšķīdināt taukus
Bioloģiski audzēta gaļa
Dietologi iesaka uzturā labāk lietot bioloģiski audzētu gaļu, un dienas deva ir vismaz 100 gramu, bet masīvākiem vīriešiem – divreiz vairāk. Bioloģiski audzēts lops ir ēdis zaļu zāli vai bioloģiski audzētu lopbarību un dzīvojis svaigā gaisā. Dzimis kā bioloģisks lops, viņš nodzīvo savu laiku maksimāli pietuvināti dabiskajiem apstākļiem, aug nesteidzīgi un tiek personīgi aprūpēts. Bioloģiskajā lopkopībā neizmanto hormonu preparātus un antibiotikas, ķīmiskas zāles lopiņi uzņem tikai izņēmuma gadījumos. Tāpēc bioloģiskā gaļa ir tīra, tā ir liesāka par ierasto trekno gaļu, un tai, kā saka gardēži, ir lieliska, bagātīga garša – vajag mazāk, lai justos labāk paēdis.
Latvijā bioloģiski ražotas gaļas apjoms pakāpeniski palielinās, un vērojams, ka arvien vairāk pieaug liellopu un jēra gaļas īpatsvars. Bioloģiskie zemnieki–mājražotāji piedāvā arī gaļas pārstrādes produktus.
Lai gaļas produkts iegūtu bioloģisko sertifikātu, tam jāiziet stingras pārbaudes visos ķēdes posmos – tiek pārbaudīta gan audzēšana, gan barība, gan kaušana, sadalīšana un pārstrāde. Tikai tad, ja visi šie posmi atbilst bioloģiskās lauksaimniecības prasībām, gala produktam piešķir sertifikātu, un varam būt droši, ka tā ir īsta manta.